Kazahstānas un Gruzijas nekustamā īpašumu tirgus ir strauji augošs, ar augstu pieprasījumu gan pēc komerciālām un infrastruktūras, gan mājokļu būvēm, savukārt Baltkrievijas un Ukrainas iedzīvotājiem gan iekšpolitisko notikumu dēļ, gan lai saglabātu savu uzkrājumu vērtību, ir ļoti liela interese par ieguldījumu iespējām nekustamajā īpašumā Eiropas valstīs, tostarp - Latvijā.
Ar starptautisko pieredzi investīciju piesaistes jomā ikgadējā Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?” iepazīstināja pārstāvji no Kazahstānas, Gruzijas, Baltkrievijas un Ukrainas.
Kazahstāna: apjomīgi attīstības projekti, kurus finansē valsts
Žazira Mirzakasimova, Kazahstānas Republikas Vēstniecības padomniece, iepazīstināja ar Kazahstānas apjomīgajiem plāniem. Valsts ir izveidojusi attīstības programmu tuvākajiem pieciem gadiem, un tiek ieguldīti daudzi desmiti miljoni eiro ar vēlmi piesaistīt vairāk nekā 100 ārvalstu uzņēmumu infrastruktūras projektu izbūvē (piem., plānoti lieli autoceļu projekti virzienos uz Krieviju un Ķīnu, dzelzceļu būve, enerģētikā, komunālo inženiertīklu jomā u.c.). Plānota arī lielu loģistikas centru izveide Kazahstānas austrumos. „Kazahstāna gaida investorus no Eiropas! Šobrīd par projektiem interesējas vairākas Eiropas bankas, aicinām veikt investīcijas arī Latvijas uzņēmējus, kuriem ir liela pieredze arī ar t.s. zaļajām tehnoloģijām un kuriem ir labs un kvalificēts darbaspēks. Turklāt mūsu abu valstu līmenī ir noslēgti visi nepieciešamie starpvalstu līgumi, kas atvieglo savstarpējās biznesa attiecības. Jūtam, ka Kazahstānas uzņēmējiem ir liela interese arī par Latvijas tirgu, jo tas ir vienotais ES tirgus, šeit nav valodas barjeras, darbojas termiņuzturēšanās programma,” teica Ž.Mirzakasimova. Viņa piebilda, ka Kazahstānas valdība lielu vērību pievērš arī mazā un vidējā biznesa attīstībai valstī, tā atbalstam ir atvēlēti līdzekļi no Nacionālā fonda. „2017. gadā Kazahstānā notiks Expo izstāde, šobrīd norit sagatavošanās darbi, tāpēc ceram, ka Latvija būs pārstāvēta šajā pasaules līmeņa izstādē,” teica Vēstniecības padomniece.
Gruzija: laba peļņas atdeve projektos
George Kananašvilli, Colliers International biznesa attīstības direktors Gruzijā, iepazīstinot ar iespējām ieguldīt Gruzijā, stāstīja, ka valdība strādā, lai valsti izveidotu par pievilcīgu investīciju un uzņēmējdarbības centru starp Eiropu, Krieviju un Āziju.
G.Kananašvilli iezīmēja perspektīvos investīciju virzienus nekustamā īpašuma tirgū Gruzijā:
* Trūkst mūsdienīgu iepirkšanās centru, piemēram, Gruzijas galvaspilsētā, kur dzīvo miljons iedzīvotāju, ir tikai divi šādi centri. Patērētāju noskaņojums Gruzijā ik gadu uzlabojas, bet veikali ir izvietoti vecās, šaurās telpās vai arī tirgošanās notiek novecojošos tirgos. Īres cena tirdzniecības platībām Tbilisi variē no 18 līdz 40 $/m2 mēnesī un peļņas procents šajā segmentā ir 12-13% robežās.
* Biroju telpu tirgus ir ļoti perspektīvs, jo ir ļoti liels pieprasījums pēc ofisu telpām, tāpēc biroju centru telpas, kas tiek atvērtas, ļoti ātri aizpildās. Piemēram, praktiski nav pieejamas A klases biroju telpas, bet esošie biroji līdz šim lielāko tiesu tikuši izvietoti pārbūvētu dzīvokļu telpās. Augstākās klases biroju telpu īres cena Tbilisi sasniedz 21 $/m2, peļņa - 12 % (vidēji Eiropā – 8.2 %).
* Arī viesmīlības bizness strauji attīstās. Austākās (premium) un nedaudz zemākas (medium) klases viesnīcās ir apmēram 80 % numuriņu aizpildījums, tāpēc bieži tūristiem ir grūti atrast brīvu viesnīcas numuru. Aizpildījums līdz 70% nekristos, pat ja tirgū tikti piedāvāti vēl vismaz 10 000 jaunu viesnīcas numuru.
* Mājokļu tirgus. Tā kā tirgū pieejami galvenokārt mazi dzīvokļi (ar platību ap 50 m2), liels potenciāls tiek saskatīts plašos dzīvokļos. Vidējā cena dzīvoklim Tbilisi ir 950 $/m2, gadā tiek pārdoti 20 000 dzīvokļi (salīdzinājumam: Rīgā – uz pusi mazāk). Cenas pēdējo gadu laikā turas stabilas. Vairāk nekā 40% Gruzijas iedzīvotāju dzīvo ļoti vecās ēkās, turklāt vien 40% dzīvo pilsētās, bet pasaulē urbanizācija sasniedz pat 60%. Paredzams, ka šī tendence noteikti mainīsies un drīzumā Gruzijas pilsētās būs nepieciešami papildus 700 000 dzīvokļu, 70% no tiem – tieši Tbilisi.
Primārajā mājokļu tirgū cenas augstākās klases jeb t.s. premium segmentā 2014. gada 3. ceturksnī bija 1644 $/m2, vidējā segmentā – 940 $, par zemākās klases mājokļiem bija jāmaksā 663 $/m2. Peļņas procents no dzīvokļu izīrēšanas sasniedz 10%, vidējā īres maksa trīsistabu dzīvoklim Tbilisi bija 450 $.
„Āzijā ir ierasts, ka ģimene vairākās paaudzēs kopā dzīvo, bet pamazām šī tendence mainās: jaunās ģimenes izvēlas savus mājokļus, tāpēc tas būs grūdiens arī Gruzijas nekustamo īpašumu tirgum,” paredz G.Kananašvilli.
Baltkrievija: valūtas risku dēļ investē Eiropā
Viena no Baltkrievijas lielākā nekustamo īpašumu uzņēmuma Pakodan ģenerāldirektors Pāvels Kuzņecovs uzskata, ka notikumi Krievijā un Ukrainā atainojas arī Baltkrievijā. Lai nezaudētu savu uzkrājumu vērtību valūtas risku dēļ, baltkrievi izvēlas ieguldīt nekustamajā īpašumā ārpus Baltkrievijas. „Valūtu Baltkrievijā turēt nav īpaši izdevīgi, tāpēc to iedzīvotāji izved no valsts un iegulda rietumvalstīs. Tipiskais ārvalstu īpašumu pircējs-baltkrievs ir vīrietis, vecāks par 30 gadiem, uzņēmējs, ar ģimeni, kurš īpašumu iegādājas pirmo reizi. Tiek pirkti īpašumi atpūtai, kā atvaļinājuma mājoklis. Baltkrievus interesē dzīvokļi, apartamenti pirmreizējā tirgū: telpas jaunbūvēs, ar iespēju veikt nomaksu ar hipotekāro kredītu. Savukārt, ja izvēlas īpašumus biznesam, tad tās ir, piemēram, kafejnīcu, restorānu telpas Vācijā, Šveicē, Francijā: tādi īpašumi, kurus var izīrēt un pelnīt no tiem,” skaidro P. Kuzņecovs.
Viņš piebilda, ka Baltkrievija nedaudz zaudējusi popularitātes pozīcijas Latvijā termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmēju vidū (no 4. vietas savulaik nu nokritusi uz 6. pozīciju), jo pēdējā laikā baltkrievi izrādot interesi par siltākām zemēm. Tomēr tika uzsvērts, ka Latvija joprojām ir pievilcīga baltkrieviem - TUA saņēmējiem, jo Rīgu baltkrievi mēdzot dēvēt par „mazo Londonu”, jo te ir izdevīgi iegādāties īpašumus biznesam, te pietiekoši ātri – 2 nedēļu laikā - var noformēt TUA, nav arī prasību kā dažās citās valstīs uzturēties noteiktu laiku. Tāpat Latvija baltkrievu investoram ir izdevīga, jo šeit var salīdzinoši ātri nokļūt gan ar auto, gan citu transportu, nav valodas barjeras, turklāt Latvijā ir pietiekami izdevīgas īpašumu cenas (salīdzinot ar Eiropas cenu līmeni).
P.Kuzņecovs mudināja Latvijas NI tirgus dalībniekus būt aktīvākiem, informējot par tirgū pieejamiem projektiem, jo būtu potenciāls piesaistīt vairāk pircēju no Baltkrievijas. Kā piemērs tika minēti mūsu kaimiņi – lietuvieši, kuri ļoti aktīvi reklamējot savus jaunos projektus.
Ukraina: īpašums ārvalstīs – „rezerves lidlauks”
Anna Sapruna, ārvalstu nekustamo īpašumu aģentūras Hayat Estate partnere Ukrainā, kuras pārstāvētais uzņēmums orientējas uz investīcijām nekustamajā īpašumā ārvalstīs, atzina, ka ukraiņi pēc nesenajiem politiskajiem notikumiem daudz aktīvāk investē nekustamajā īpašumā ārvalstīs. „Ukrainas valūtas – grivnas vērtība ir samazinājusies par 150%, ir bankrotējuši vairāki desmiti banku, ir bažas par defoltu šogad. Ukraiņi iegulda nekustamajā īpašumā, jo uzskata to par „rezerves lidlauku” («запасной аэродром»). Pieprasījums pēc īpašumu iegādes ārvalstīs pieaudzis trīs reizes,” konferencē teica A.Sapruna. Ukraiņi pērk īpašumus ārvalstīs, pirmkārt, lai pārceltos dzīvot uz mierīgākiem reģioniem, vai kā mājokli atpūtai (atvaļinājumam), vai kā spekulāciju objektu, vai kā pasīvie investori - lai iegūtu ienākumus no telpu izīrēšanas. Vislielākais pieprasījums esot pēc īpašumiem Turcijā, jo tur ir ļoti izdevīgi nosacījumi (pievilcīga – 7% bankas likme gadā, atlaides kredīta atmaksas gadījumā, kā arī labas peļņas iespējas tūristu iecienītākajās vietās), tad kā populārākās vietas seko Bulgārija, Grieķija, Melnkalne, Spānija, skaidroja uzņēmēja, piebilstot, ka ukraiņi arvien vairāk interesējas par iespējām iegūt TUA, tāpēc Latvijai būtu ko piedāvāt arī šīs zemes investoriem.
Sagatavoja: Irina Sjarki, LANĪDA izpilddirektore