Novietne. Līdz 2023. gadam Rīgā, Torņakalna apkaimē, LU plāno izveidot modernu akadēmisko centru ar apmēram 10 būvēm un kopējo platību 120 000 m2. Ēku komplekss plānots ap centrālo laukumu, kas atvērts pret D, tā nodrošinot ārtelpā labvēlīgu klimatu. Dabaszinātņu centrs būs pirmā ēka, būvniecības sākums plānots 2014. gadā. Ēkas apjoms optimāli orientēts gruntsgabalā. Labiekārtojuma risinājumi – stāvlaukumi, brauktuves, gājēju celiņi un daudzgadīgs zāliens kā dabīga pļava, ko pļauj reizi gadā, vietām aizstājot ar graudaugu sējumiem un dekoratīvo graudzāļu kolekcijām. Ēka ērti sasniedzama kājāmgājējiem, autobraucējiem, velobraucējiem, sabiedriskā transporta izmantotājiem.
Konstrukcija. Izmantoti bioklimatiskās arhitektūras principi, ēka projektēta ar iespējami mazāku ārējo perimetru, būvapjoms veidots neregulāra taisnstūrskaldņa formā dabīgās gaismas iepludināšanai telpās. Nesošās konstrukcijas – alumīnija fasādes ar energoefektīvu stiklojumu. Ēkas termālā masa darbosies kā barjera, regulējot temperatūru telpās. Iekštelpās lietos akustiskos materiālus un akustiskās barjeras. Jumta konstrukcijas plānotas vairākos līmeņos – zaļo jumtu papildina stiklots pārsegums virs ātrija un siltumnīcas apjoms. Virs zaļā jumta uzstādīs saules kolektoru. Zaļais jumts ar sukulentiem nodrošinās skaņas slāpēšanu, vasarā neļaus jumtam sasilt un ziemā atdzist, attīrīs gaisu un ražos skābekli, uzsūks lietusūdeni, piedāvās ekoloģisku vietu putniem un insektiem.
Būvmateriāli. Plānots izmantot lokāli ražotus materiālus – dzelzsbetonu sienām un pārsegumiem, betona ārsienu paneļus, betona ekobruģi –, kā arī lietot pie atjaunojamiem resursiem pieskaitāmu būvmateriālu – koku – ēkas iekšējā apdarē. Būvmateriāliem veiks ekobilances izvērtējumu.
Ekspluatācija. Aprēķinātais enerģijas patēriņš ir 177 kWh/m² gadā. Pamata apkure – centralizētie pilsētas tīkli, karstā ūdens sagatavošanai – saules kolektori. Gaisa apstrādes iekārtas ar siltuma atgūšanu 50–75% un mitruma atgūšanu līdz 40%. Elektroenerģijas apgāde – centralizētie tīkli, papildus – fotovoltāžas elementi, kuru jauda pietiks teritorijas apgaismošanai. Apgaismojuma sistēmā izmantos gaismekļus ar augstfrekvences palaišanas ierīcēm, ar luminiscences un LED spuldzēm. Ar multifunkcionālu vadības sistēmu apgaismojumu nodrošinās autonomi katrai telpai, reaģējot uz situāciju. Zemes siltuma ieguvei izmantos siltumsūkni un energopāļus, kas instalēti 3–5 m dziļumā, tiks uzstādīta kanalizācijas notekūdeņu siltuma atgūšanas sistēma. Silto grīdu un betona pārsegumu apkures/ dzesēšanas sistēmām izmantos zemas temperatūras siltuma nesēju, aprīkojot ar automātiskās regulēšanas un vadības sistēmām režīma uzturēšanai telpās. Auditorijās apkurei/dzesēšanai paredzēts izmantot aktīvos griestu paneļus. Tiks uzstādīts BMS iekārtu darbības, apkopes un enerģijas patēriņa kontrolei. Modulis automātiski salīdzinās faktisko un matemātiski optimālo patēriņu, dodot iespēju reaģēt uz iespējamo patēriņa pieaugumu vai arī saredzēt taupības pasākumu ietekmi. Paredzētās ūdens taupīšanas metodes ietver jaunas taupīšanas tehnoloģijas – ekonomiskas WC iekārtas, lietusūdens daudzveidīgu uzkrāšanu un izmantošanu laistīšanā. Atkritumi tiks dalīti kompostējamos, otrreiz pārstrādājamos, degošos un tādos, kas nonāk izgāztuvēs.