Lai mazinātu administratīvos apgrūtinājumus, ir mainīti nosacījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības darba aizsardzībā un šo speciālistu izglītībā.
Valdībā 18.decembrī apstiprināti vairāki noteikumi, kas paredz izmaiņas četros normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta noteikumi Nr.883 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos"",
- Ministru kabineta noteikumi Nr.884 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju"",
- Ministru kabineta noteikumi Nr.885 "Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti"",
- Ministru kabineta noteikumi Nr.886 "Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumos Nr.66 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku"".
Grozījumi galvenokārt bija nepieciešami, lai samazinātu administratīvo slogu darba aizsardzībā. Daļa no tiem stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet pārējie – no šā gada jūlija.
Pašreizējā situācija
Šobrīd pamatlīmeņa apmācības programmas apjoms un saturs, ko apgūst darba aizsardzības speciālisti, ir vienāds (160 stundas), neatkarīgi no tā, kādas nozares uzņēmumā speciālists strādā vai gatavojas strādāt, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne. Tomēr dažādās nozarēs darba vide būtiski atšķiras – katrai nozarei ir raksturīgi specifiski darba vides riski, izmantojamais darba aprīkojums, piemērotākie aizsardzības līdzekļi un veicamie pasākumi. Turklāt bīstamās nozarēs, piemēram, būvniecībā, ražošanā, lauksaimniecībā, ir daudz vairāk un bīstamāki riski nekā biroju vai veikalu darba vidē.