Kuldīgas novada pašvaldība trīs gados kopš novada izveides ir īstenojusi vairāk nekā 100 dažādu investīciju un attīstības projektu, no kuriem vairāk nekā 40 ir ieviesti pagastos. Tas ir ievērojams veikums tik īsā laikā. Šos projektus novada Dome īstenojusi kopā ar pašvaldības uzņēmumiem SIA „Kuldīgas ūdens”, SIA „Kuldīgas siltums”, SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” un citiem, kuri strādā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem. Par to, kā norit Kuldīgas novada attīstība, lasiet intervijā ar Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu.
Cik, pārrēķinot naudas izteiksmē, ir šie vairāk nekā 100 projektu?
– Tie ir vairāk kā 30 miljoni latu. Ja salīdzinām ar Kuldīgas novada pašvaldības budžetu, tad piesaistītās investīcijas ir turpat otrs budžets, kas gada laikā ieguldīts novada attīstībā. (sk. infogrammu nr. 1) Droši varu teikt, ka tādas investīcijas infrastruktūrā, tik liela būvniecība tik īsā laikā Kuldīgas novadā pēdējo simts gadu laikā nav bijusi.
Tik daudz projektu tik īsā laikā nav sarežģīts uzdevums?
– Tas uzliek milzu slogu visiem – pārraktās ielas un smagās tehnikas pārvietošanās pa mūsu šaurajām ielām sagādā neērtības cilvēkiem, un ir nepieciešama milzu pacietība no iedzīvotājiem, lai šo būvniecības laiku pārdzīvotu. Paldies ikvienam par sapratni! Tas rada arī papildu darbu administrācijai jeb tiem cilvēkiem, kuri ar šiem struktūrfondiem strādā. Administrācijā darbinieku skaits ir mainījies ļoti minimāli. Ja salīdzinām darbinieku skaitu pilsētā, rajonā un pagastos pirms novada izveides ar darbinieku skaitu tagad novada administrācijā – pilsētā un pagastu pārvaldēs – darbinieku ir mazāk, bet slodze ir ļoti intensīva. Mūsu finansiālās iespējas, īpaši 2009. gadā – krīzes gadā, mums neļāva piesaistīt tik daudz projektu speciālistu, cik mēs gribētu, jo savos finanšu resursos bijām ļoti ierobežoti. Pašvaldības darbinieki šo darbu ir veikuši ar lielu atbildības izjūtu, ļoti pašaizliedzīgi. Tā var strādāt tikai cilvēki, kam ir svarīga vieta, kurā viņi dzīvo un gribētu, lai dzīvo viņu bērni un mazbērni.
Būvniecības darbi iedzīvotājiem sagādā arī zināmas neērtības. Kāds tās piecieš, bet kāds ne...
– Priecīgā vēsts – tikko objekti ir pabeigti un viss sakārtots, ātri vien visas neērtības aizmirstas. Īstenojot apjomīgo ūdenssaimniecības projektu, kura laikā rakšana notika 64 ielās, lielākais iedzīvotāju satraukums bija par to, vai viss pēc tam tiks sakārtots. Tā ir dabīga cilvēku reakcija. Tā jau notiek, arī māju remontējot, kad vienā brīdī liekas, kā to visu pabeigt un sakārtot. Taču, redzot, ka viss tiek sakārtots un pabeigts, aizvien vairāk cilvēku uzticas un saprot notiekošo. Mēs nežēlojam laiku un pūles, lai par visu informētu. Ja sākumā spēkus vairāk koncentrējām uz to, lai piesaistītu naudu, uzbūvētu un sakārtotu, tad tagad aizvien lielāku uzmanību pievēršam arī tam, lai cilvēki būtu informēti, kur un kas tiks rakts, kad viss būs gatavs. Arī būvnieks par to ir atbildīgs, lai iedzīvotāji būtu informēti par ielu slēgšanu, ūdens piegādes pārtraukumiem.