Kas ir šī numura aktualitātes?
- Tuvojoties gada noslēgumam, žurnāla Būvinženieris lasītāji labprāt atbildēja uz dažiem jautājumiem: kas ir bijis labākais 2017. gadā būvindustrijā un kas ir gada neizdarība, vilšanās, sliktākais lēmums, notikums, rīcība? Apkopojot atbildes sadalījām: gada prieks un gada vilšanās.
- Pēc Latgali skārušajiem plūdiem augusta beigās speciālistu lokā izskanēja tādas frāzes kā «visu uz dabu nevar novelt», «tās ir sistēmas rakstura kļūdas», «meliorācijas sistēmas neviens nekopj, upes nebagarē, jaunbūvētajos ceļos caurtekas netīra» un tā tālāk. Oktobra numurā publicējām sarunu par šo tēmu ar zinātniekiem un LLU mācību spēkiem. Tagad turpinām to ar ceļu un tiltu inženieriem, hidrotehniķiem, projektētājiem.
- Pareiza asfaltbetona biezuma noteikšana ir svarīga, lai paredzētu tā kalpošanas laiku un pārbaudītu jaunizbūvētu ceļa posmu darbu izpildes kvalitāti. Asfaltbetona biezuma dati ir nepieciešami arī citu nedestruktīvu metožu aprēķiniem. Pašreiz VAS Latvijas Valsts ceļi asfaltbetona slāņu biezumus pārbauda ar destruktīvām in-situ metodēm, veicot urbumus asfaltbetona segā. Rakstām par asfaltbetona kārtas biezuma un porainības noteikšanu.
- Viesnīcā Villa Santa savijušies divi stāsti. 19. un 20. gadsimta mijā Cēsīs, Gaujas krastā, priežu mežā krievu aristokrāti uzcēla villas ģimeņu atpūtai. 1918. gadā tās nacionalizēja un villās izveidoja strēlnieku lazareti. Kopš tā laika šajā vietā atradušās veselības iestādes, visilgāk – tuberkulozes rehabilitācijas slimnīca Cēsis. Deviņdesmitajos gados to slēdza. Villas nonāca Cēsu pašvaldības īpašumā un gaidīja savu izmantojumu, bet tas tik ātri vis neradās. Kā radās jaunā Villa Santa? Par to Būvinženierī.
- Labi uzbūvētam ceļam ir nepieciešamas divas lietas – kvalitatīvs projekts un atbilstošā kvalitātē veikta būvniecība. Viens no kvalitatīva projekta galvenajiem nosacījumiem ir pēc iespējas pilnīgāka izejas datu savākšana, savukārt būves kvalitātes novērtēšanai tiek veiktas attiecīgas pārbaudes.
- Sākoties aukstajam laikam un apkures sezonai, lielākajā daļā mājokļu arvien aktuālāks kļūst jautājums par veselīga mikroklimata nodrošināšanu. Šeit viens no būtiskiem faktoriem ir logu kvalitāte un gaisa pieplūdes nodrošināšana, jo nepietiekamas gaisa pieplūdes dēļ telpās uzkrājas mitrums, veidojas pelējums, līdz ar to neizbēgami cieš mūsu veselība. Liela loma mūsu mājokļu mikroklimata kvalitātē ir logiem un to spējai nodrošināt veselīgu klimatu iekštelpās.
- Arvien pieaugošā transporta intensitāte un industrializācija rada papildu slodzi uz apkārtējo vidi un cilvēku. Fibrolīta materiāli tiek izmantoti ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas konstrukcijās.
- Kā saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas pasargāt no progresīvā sabrukuma? Mūsdienās, mainoties būvkonstrukciju projektēšanas normatīvajai sistēmai no padomju laikā lietotās SNIP uz visā Eiropā vienoto Eirokodeksu, inženieriem jāspēj orientēties papildu aspektos, kas iepriekš netika ņemti vērā. Viens no šādiem jauninājumiem ir ēkas robustuma jēdziens un progresīvais sabrukums.
Mārīte Šperberga, Žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore