Kopš 2014. gadā tika apstiprināta Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz aptuveni 31 milj. eiro.
2014. gadā apstiprinātais Jaunā Rīgas teātra būvniecības budžets atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām, kamēr JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa, informēja VAS “Valsts nekustamo īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Neimanis uzvēra, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets – 19 miljoni eiro – netika balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.
Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro - būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs. Tikmēr projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile norādīja, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski un nav ekskluzīvi.
“Šā projekta budžetu ietekmē ierobežotā vide - būvniecības apstākļi, pilsētas tīkli, apakšstacija, integrācija pilsētvidē, restaurācija, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības. Taču mēs iegūsim Eiropas līmeņa teātri, divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā,” pastāstīja Gaile.
Arī Nemainis apstiprināja, ka objekta būvniecības apstākļi būs sarežģīti. “Jau tagad zinām, ka JRT pazemes izbūvi var salīdzināt ar Dzintaru koncertzāles pazemes izbūves darbiem, savukārt integrāciju vidē – ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātri. Būvniecību apgrūtinās arī blakus esošās ēkas, jo būvniecības laikā tās sarežģīs piekļuvi objektam un vienlaikus mēs vēlamies saglabāt komforta līmeni kaimiņiem,” tā Neimanis.
Pašlaik projekts ir būvniecības iepirkuma II kārtas stadijā, kurā piedāvājumus iesnieguši divi no pieciem pretendentiem. Šos piedāvājumus vēl ir jāvērtē iepirkuma komisijai.
Tomēr, lai projektu realizētu ir jāpiesaista papildu budžets. VNĪ plāno piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, atsevišķi izdalot energoefektivitātes darbus. Tāpat VNĪ pārskatīs esošos projektos neapgūto finansējumu. Pēc tāmju izvērtēšanas un iepirkuma noslēguma tiks uzsāktas sarunas ar Kultūras ministriju.
Jau vēstīts, ka jaunajā projektā izmantoto telpu apjoms divkāršosies – no 5146 m2 uz 11’147 m2 un kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai.
Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.
Visā teātrī kopumā būs mūsdienīgs un starptautiskiem standartiem atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums.
Atbilstoši pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri" izstrādātajam būvprojektam būvdarbi varētu tikt sākti šovasar - jūnija beigās, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021. gada sākumam.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei’’, aptuveni 135 miljoni eiro apmērā. JRT ir viena no 100 adresēm, ko VNĪ apņēmās būvēt termiņos un kvalitātē – tā, lai ar šo projektu varētu lepoties visa Latvija sabiedrība.