Foto: Pauls Oberšneiders (Paul Oberschneider) un Tomass Vīdens (Thomas Weeden)
„Domā un rīkojies citādi! Nekonkurē, esi atšķirīgs!”- ar šādu aicinājumu nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus uzrunāja Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju foruma starptautiskie eksperti, stāstot par savu personīgo pieredzi.
Konkurence – ceļš lejup
Viens no Foruma TOP spīkeriem bija atpazīstamas Baltijas nekustamo īpašumu kompānijas OberHaus Real Estate dibinātājs, pašlaik Lielbritānijas uzņēmējs, eņģeļu investors, īpašumu attīstītājs un Serial Start-Up direktors Pauls Oberšneiders (Paul Oberschneider). Viņš runāja par straujām pārmaiņām, kas skar un skars NĪ nozari, atzīstot, ka tām ir nevis jāpiemērojas, bet gan kardināli jāmaina gan sava domāšana, gan rīcība, jo „darot lietas citādi, ir iespējas gūt panākumus”.
Oberšneiders, darbojoties NĪ tirgū jau gandrīz 20 gadu, atcerējās, ka biznesa pirmsākumos daudzas lietas bija citādas.
„Es gribu runāt par to, kā būt atšķirīgiem, kā domāt „ārpus kastes rāmjiem”, par to, kā meklēt un ieraudzīt izdevības konkurējošā tirgū”. Oberšneiders jautāja, cik daudzi zina ciematu Bicester Lielbritānijā, kas ir apmeklētākā vieta Anglijā ar vairāk nekā 6 milj. apmeklētāju gadā, kas esot tikpat kā slavenajai Bekingemas pilij. Šo ciematu, kurā izveidots gigantisks tirdzniecības parks (starp Birmingemu un Londonu), mēdz dēvēt par iepirkšanās paradīzi. Viņš vēl jautāja, vai foruma dalībnieki zinot, kurš ir bagātākais cilvēks ASV? Tirgotāja Walmart dibinātājs Sems Valtons (Sam Walton): cilvēks, kuram nav biznesa izglītības un nav bijusi arī tirdzniecības pieredze, un 20 gados viņa bizness sasniedzis 450 miljardu bruto ienākumus, kļūstot par lielāko tirgotāju. Ko šo vietu veidotāji ir izdarījuši tādu, kas viņu uzņēmumus darījis citādākus,- par to mudināja domāt Foruma spīkers.
„Kad skatāmies uz tirgiem, mēs mēdzam tos dēvēt par okeāniem: ir sarkanais okeāns (sarkans no konkurentu „asinīm”, jo katrs uz cita rēķina mēģina izraut lielāku tirgus daļu) un ir zilais okeāns, kur ir pavisam citādāka konkurences uztvere: tiek veidots tirgus bez sāncensības un padara konkurenci nebūtisku. Kad visi konkurē, kā tas ir arī NĪ tirgū, visi dara vienu un to pašu, bet es mēdzu lūkoties pēc cita ceļa, domāju, kā darīt lietas citādāk. Domāju, ka arī projektu attīstītājiem tas ir jādara: jādomā, kā mainīt biznesu, domāt, kādus materiālus un tehnoloģijas lietojam utt. Mums ir jāatrod tā robeža, kas mūs dara unikālus, citādākus nekā vairumu,” atzina P. Oberšneiders.
Ieskicējot tuvākās nākotnes perspektīvu, P. Oberšneiders, runājot par to, kas sagaidāms šogad un nākamgad, teica: „Jūs noteikti skatāties ziņas un redzat, ka ir palielinājusies neskaidrība, ir vairāk traucēkļu biznesam, un bankas pamazām attālinās no tradicionālās aizdošanas politikas. Lielbritānijā, piemēram, 40% finanšu institūciju atstājušas tradicionālo biznesu un arvien vairāk tirgū pieaug alternatīvo finansētāju/aizdevēju loma.” Eksperts lika aizdomāties, kādas pārmaiņas esam piedzīvojuši pēdējo 100 gadu laikā: pārdzīvojuši pasaules karus un „auksto karu”, esam no ierastajiem auto nonākuši līdz elektroauto, brokerus aizstāj algoritmu un tehnoloģiju tirdzniecības platformas. „Lietas mainās ātri! Ja 1992. gadā biznesa vidējais vecums bija 64 gadi, tagad par tādu uzskata uzņēmumu ar 15 gadu pieredzi. Tehnoloģijas maina un mainīs visu, tādēļ jābūt modriem nepalaist garām izdevības. Arī tirdzniecības centri vairs „nestrādā”, populārāka kļūst online iepirkšanās. Ko tas nozīmē šādu objektu īpašniekiem?” jautāja eksperts, uzreiz sniedzot atbildi: „To, ka vecie biznesa modeļi vairs nestrādā, un mums to vietā ir jārada jauni! Mans pirmais atklātais tirdzniecības centrs 1994. gadā bija kaut kas pavisam jauns, bet tagad tas ir novecojis. Ko darīt? Nekonkurējiet! Esiet citādi, jo, ja turpināsiet konkurēt, tā būs lēna lejupslīde.”
Domā citādi, rīkojies atšķirīgi!
Par darbošanos atšķirīgi, kas nes panākumus, bija arī viena cita Foruma uzstāšanās. Ar nākotnes darba vietām – jauno konceptu: neformālākas, brīvākas darba vides – Spaces - iepazīstināja Tomass Vīdens (Thomas Weeden), IWG menedžeris (agrāk Regus) no Norvēģijas, stāstot, ka šis koncepts radies Amsterdamā un ātri gūst lielu popularitāti, pārliecinoši tuvojas Baltijas valstīm. Pēc pāris gadiem – 2019. gadā - iecerēts Spaces izveidot arī Viļņā un Tallinā, bet Rīgā tiekot meklētas atbilstošas vietas.
T. Vīdens atgādināja, kā radusies Spaces koncepcija: darba vide ir kļuvusi dinamiskāka un mainījušās prasības: pārmaiņas ir tehnoloģiju rosinātas, ar pieaugošu kopienu kultūras un dalīšanās ekonomikas popularitāti. Spaces mērķis bija radīt tādas darba telpas, kuras patiktu ikvienam. Pasaulē Spaces pašlaik ir atvērtas 40 vietās, līdz gada beigām to skaits tiks dubultots, bet nākamgad Spaces būs jau 250 vietās.
Tās ir kreatīvas un elastīgas darba vietas ar unikālu biznesa pieredzi, kas palīdz domāt un darboties radoši, (esot Spaces biedram, šīs telpas var izmantot daudzās valstīs). Mūsu moto ir „Darba nākotne” (The future of work),” atzīmēja Vīdens.
T. Vīdens papildināja: „Vēl būtiski, ja darbojaties šādā segmentā, ir darīt lietas citādi, un, ja to nevarat, tad labāk nav vērts darīt. NĪ bizness un tirgus ir sarežģīts, ir jādomā, kā piesaistīt īrniekus, lai tie nestu ieņēmumus. Es īrēju telpas no daudziem īpašniekiem, bet viņi nedomā citādi. Mēs izvēlējāmies pilnīgi citādu ceļu. Jāsaprot, ka nekustamais īpašums – tie nav kvadrātmetri, tas ir stāsts par cilvēkiem. Ja mums ir īpašums, mēs gribam, lai to apdzīvo cilvēki, tie arī radīs mums ieņēmumus,” stāstīja viņš.
Tika paskaidrots, ka Spaces atšķirīgu dara trīs lietas. „Svarīga ir viesmīlība: mēs vēlamies, lai ļaudis šurp nāk, katrs jautā, ko var palīdzēt,- ir nepieciešama personīga pieeja cilvēkam. Otra lieta ir atvērtība, caurspīdīgums. Visi Spaces lietotāji - biedri, viņi nosaka, kā šeit jābūt un kā var lietot visas pieejamās koplietošanas telpas un teritorijas. Tieši lietotāja pieredze „būvē” šos namus. Mums ir svarīgi, lai cilvēki var sniegt mums atgriezenisko saiti, ļaujot mums šīs vietas radīt tiešām ērtas, unikālas, ar labāku vidi. Katrs vēlas iegūt kādu „ekstru”, meklē īpašo, pievienoto vērtību,- tā ir trešā svarīgā lieta,” teica T. Vīdens. Eksperts atzina, ka runa ir par to, kā likt klientiem justies kā mājās, ja apkārt ir darba vide (mēdzam jokot: „Laipni lūgti mājās, oj, piedošanu, darbā!”). Tas gan neesot viegls uzdevums, jo šāda vide jārada gan 25 gadus, gan 50 gadus vecam telpu lietotājam: katram ar savām prasībām, ar dažādu budžetu utt., vienlaikus spējot nodrošināt augta līmeņa, profesionālu servisu nevis spēļu laukumu.
Kopienas sajūtu palīdzot veidot arī kopējie pasākumi: gan darbiniekiem, gan klientiem, vai visiem kopā: ik mēnesi kopīgas brokastis, pēc-darba pasākumi u.c.
Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, līdz 2030. gadam 30% no visiem birojiem pasaulē būšot t.s. elastīgie jeb mobili. Londonā šādu telpu jau esot 10 %, Oslo – 0.5%.
Pirms 2 gadiem veiktajā pētījumā Londonā, tika atzīts: ja namīpašnieki būtu piedāvājuši papildus servisus un pakalpojumus, šo namu vērtība būtu palielinājusies par 16%. Eksperts uzstāšanās beigās secināja, ka „radīt unikālu pieredzi īpašuma lietotājam ir grūts bizness, tā ir pavisam cita spēle, ar citiem noteikumiem, ar pavisam jaunu filozofiju. Skatieties uz savu piedāvājumu ar klienta acīm, jo turpinot darīt to pašu, rezultāts arī būs tāds pats, kā citiem”.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas pārstāvniecība Baltijā – FIABCI Baltic septembra beigās organizēja Baltijas attīstītāju forumu „FIABCI Baltic Real Estate Development Forum”. Šī gada foruma galvenā tēma bija - nekustamā īpašuma nozares nākotne sākas jau šodien. Futuroloģijas jeb nākotnes tendenču izpētes eksperti un NĪ nozares profesionāļi sprieda par to, kāda tiek prognozēta nākotne, ņemot vērā tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās u.c. veidu tendences un paredzot gaidāmos attīstības virzienus, tai skaitā - šobrīd vēl nepastāvošas tendences, un kā tas var skart un ietekmēt NĪ nozari. Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums Rīgā norisinājās jau trešo reizi, sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu pasaulē vadošajās tendencēs.
Sagatavoja: Irina Sjarki, LANĪDA