Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/ Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA ( no rules just architecture) ar komandu.
Radošo komandu veido: arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska; kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.
Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.
How will we live together with a machine?/ Kā sadzīvot ar mašīnu ? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: „Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.
Skrējienā pēc komforta, attīstības, efektivitātes arhitektūra var aizvirzīties aizmugurējā plānā, kļūstot vien par čaulu, kas ietērpj tehnoloģiskās sistēmas un nav spējīga izdzīvot pati par sevi.
Ekspozīcija How will we live together with a Machine? Arsenāla telpu piepildīs ar dažādām arhitektūras tehnoloģiju iekārtām, kas parasti ir slēptas skatienam, taču vienmēr ir klātesošas mūsdienu būvēs. Atvēlot vien nelielu brīvu „dzīves telpu” mehānismu mudžeklī, ekspozīcija aicina pārvērtēt tehnoloģiju augošo lomu laikmetīgajā arhitektūrā.”
Arhitektu birojs NRJA pārstāvēja Latviju Venēcijas arhitektūras biennālē arī 2014.gadā ar ekspozīciju Unwritten, kas bija veltīta pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai.
Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības „FOLD” projekts Periphery/ Perifērija, bet 3.vietu – „Liberation Architects” Utopijas kopīgumam.
Metu konkursa pretendentus izvērtēja žūrijas komisija:
- Gatis Didrihsons, žūrijas priekšsēdētājs − arhitektu biroja „Didrihsons arhitekti” vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs un Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis.
Žūrijas komisijas locekļi:
- Dagnija Smilga, arhitekte, arhitektu biroja „ĒTER” līdzdibinātāja, Baltijas paviljona līdzkuratore Venēcijas arhitektūras biennāles 15.starptautiskajā arhitektūras izstādē 2016. gadā,
- Artis Zvirgzdiņš, arhitektūras platformas a4d.lv galvenais redaktors,
- Gunta Grikmane, arhitektu biroja „Sarma un Norde” arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības padomes locekle,
- Ingūna Elere, dizaina biroja „H2E” vadošā dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore.
Venēcijas biennāles 17. starptautiskās arhitektūras izstādes tēma ir How will we live together?
(Kā mēs kopā dzīvosim?) un tās kurators ir arhitekts, mācībspēks un vairāku grāmatu autors Hašims Sarkis (Hashim Sarkis). Savā vēstījumā Hašims Sarkis aicina arhitektus domāt par nākotnes telpisko vidi un modeļiem, kā dzīvosim kontekstā ar politiskām un ģeogrāfiskām atšķirībām, gan ekonomisko nevienlīdzību, migrācijas procesiem pasaulē, virtuālo un fizisko vidi, kā arī dažādu vietējo kopienu vajadzībām. Plašāka informācija ‒ Venēcijas biennāles interneta vietnē.
Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, tā tiek rīkota reizi divos gados. Latvija ar nacionālo ekspozīciju Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās kopš 2002. gada, un 2020. gadā būs mūsu valsts devītā dalības reize.
2018. gada Venēcijas arhitektūras biennālē Latviju ar ekspozīciju „Together and Apart” pārstāvēja starpdisciplināra kuratoru komanda: arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.
