Latvijas Univesritātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur laika posmā līdz 2023. gadam paredzēts izveidot jaunu, modernu un harmonisku studentu pilsētiņu. Jaunajam Dabaszinātņu centram ir neparasta, arhitektoniski atšķirīga fasāde, kādas otras Rīgā nav. Šeit ir daudz domāts arī par studentu labsajūtu, sākot no dizaina, beidzot ar individuāli izgatavotām ergonomiskām mēbelēm.

Celtniecība, kādreizējā mazdārziņu teritorijā Rīgā, Jelgavas iela 1, tika sākta 2014. gada martā, un jau 2014. gada maija beigās, ēkas pamatos tika svinīgi ielikta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Būvniecību veica pilnsabiedrība LNK Industries Group, ko Latvijas Universitāte izraudzīja iepirkuma procedūrā 2013. gadā. Līguma summa - 21,18 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Ēkas ideju izstrādāja un autoruzraudzību veica arhitektu birojs Sestais Stils.

Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas un bibliotēka. Ēkas pēdējā stāvā atrodas pētniecības laboratorija un semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz ēkas jumta nākotnē tiks izvietoti vēja ģeneratori, kuri dost iespēju iegūt alternatīvo enerģiju.  Ēkā strādā “gudrās mājas” apkalpojošā sistēma (datora vadības programma uzrauga daudzus funkcionālos parametrus).

LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā izvietotas 138 studiju un pētniecības laboratorijas, kas aprīkotas ar mūsdienu prasībām atbilstošām mēbelēm un tehnoloģisko aprīkojumu, tajā skaitā 78 Waldner ražojuma velkmes skapjiem, kādi Latvijas augstākās izglītības iestādē uzstādīti pirmo reizi. Jaunajā ēkā lielākā auditorija Magnum spēs uzņemt līdz pat 300 studentu. Tāpat ēkā izveidota lasītava ar 130 sēdvietām, vairākas amfiteātra tipa auditorijas, un pat individuālas darba kapsulas, kas steidzīgajā dzīves ritmā ļaus norobežoties no apkārtējās vides, lai apkopotu domas jauniem zinātnes atklājumiem. Ēkas augšstāvā izvietota siltumnīca ar četriem atsevišķiem blokiem, tādējādi nodrošinot dabaszinātņu studentiem plašas izpētes darbu iespējas un visu veiksmīgām studijām nepieciešamo infrastruktūru.

Dabaszinātņu centra ēka kalpo kā uzskatāms piemērs, ka izvirzītos mērķus iespējams sasniegt arī ierobežotā laika sprīdī, saglabājot pamatuzdevumu, izmantot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus. Piemēram, ēkas fasāde veidota ar dubultās sienas principu, bet gar Dabaszinātņu centra dienvidrietumu sienu izvietotas betona žalūzijas, kas kalpos kā dabīgs termoregulators, neļaujot iekštelpām sakarst dienas laikā. Tāpat ēka aprīkota ar “gudrajiem” gaismas slēdžiem – telpās izvietotie sensori spēj noteikt, vai telpā kāds atrodas, un apgaismojums gan ieslēdzas, gan izslēdzas automātiski.

Jaunajā Dabaszinātņu centra ēkā akcentēti dabas motīvi - gar ēkas ārsienu izvietotajā metāla režģu sistēmā iestādīti vīteņaugi, kas augot mainīs savu un līdz ar to ēkas ārējās fasādes krāsu, piemērojoties sezonālajām izmaiņām Latvijas dabā. Tikmēr ēkas iekšienē atrodas 420 kvadrātmetrus plašs ātrijs, kura jumta konstrukcija izveidota ar paaugstinātu stiklojumu, tādējādi saglabājot dabīgo gaisa pieplūdi. Viscaur septiņiem stāviem jaunceltnes sienas atdzīvina mākslinieces Luīzes Avotiņas sienas gleznojumi, kas uzskatāmi par mākslinieces līdz šim lielāko darbu, kopumā teju 700 kvadrātmetru platībā.

LU Dabaszinātņu centrā atrodas Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļa. Ēkā ir izvietots arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts. Pagrabstāvā atrodas sešu Valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Dabaszinātņu centra auditorijas un mācību laboratorijas var lepoties ar pasaules klases zinātnisko un audiovizuālo aprīkojumu. Moderno interjeru, kurā plaši izmantots eksponētais betons, atdzīvina dabīgais koks, viļņotas margu līnijas, mākslinieces Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi, kā arī stiklotie kompozicionālie dizaina elementi un krāsainās SIA Coppa piegādātās mēbeles.

LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība bija iespējama, pateicoties Latvijas valsts un LU finansējumam 5 miljonu eiro apmērā, kam izdevies piesaistīt 30 miljonus eiro lielu līdzfinansējumu no Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārvaldītajām Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apakšaktivitātēm, realizējot līdz šim vērienīgāko izglītības infrastruktūras projektu Latvijā.