Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde.
2017.gada aprīlī SIA "Livland Group" uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.
Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.
Projektēšanas gaitā SIA “Livland Group” projektētāju komanda izvirzīja vairākus vadmotīvus parka plānojuma metodikai, kas ļauj saglabāt parka kultūrvēsturisko identitāti, telpisko plānojumu un funkcijas:
- projekta ainaviskas kompozīcijas priekšlikums ir kompromiss starp 1933. – 1936. gada plānojumu un esošam dabas un ainaviskām vērtībām, ko nepieciešamas saglabāt, balstoties uz biologu, dendrologu un citu speciālistu veiktiem atzinumiem;
- parka projekta gan telpiski, gan kompozicionāli un funkcionāli galvenie elementi ir esošie kultūrvēsturiskie objekti, ap kuriem arī ir plānoti apstādījumu un labiekārtojuma akcenti, nenovēršot apmeklētāju uzmanību uz jaunizveidotiem elementiem;
- celiņu sistēmas uzlabošana un papildināšana balstās uz esošās gājēju plūsmas analīzi, ņemot vērā galveno gājēju plūsmu virzienus un likvidējot mazāk attīstītus virzienus vai ainaviski pieslēdzot vai izliecot taciņas, atbrīvojot lielākās atklātas zālienu lauces vai apejot dižkokus. Viens no svarīgiem faktoriem ir vides pieejamības nodrošināšana;
- apstādījumu sistēmas plānošana balstās uz pirmā kūrorta daiļdārznieka un arī Rīgas stādaudzētavas īpašnieka K. H. Vāgnera pamatideju par ļoti bagātīgu lakstaugu un kokaugu daudzveidību sortimentā, bet, pielāgojot dabiskiem apstākļiem, izvēloties atbilstošas sugas un šķirnes. Papildus parka atsevišķas ainavas telpas akcentējas un izceļas ar savu krāsu gammu, ko atspoguļos ziemciešu ziedu toņi – baltais parterim un rotondas apstādījumiem, siltie toņi ziemciešu sortimentā pie Profesora Aleksandra Ložinska alejas, atpūtas laukums ar nojumi Veršupītes tuvumā zilos toņos, ziemciešu sortiments "Peldu mājas" laukumā – sārtos toņos. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments;
- labiekārtojuma elementi parka teritorijā dalās divās grupās – partera daļā – baltos toņos, pietuvināti vēsturiskiem soliņiem un atkritumu urnām; parka daļā – vēsturiskā dizaina mūsdienīga replika, saglabājot formas izteiksmīgumu, funkcionalitāti atbilstoši kūrorta vajadzībām.
Ņemot vērā Ķemeru parka specifiku, pārbūves un restaurācijas projekts ir izstrādāts ar “īpašu pieeju”, sadalot parku četrās zonās – “partera” daļa, “aktīvā parka” daļa, “meža parka” daļa un “meža” daļa, kas ir atbilstoši dabas priekšnoteikumiem un saskaņā ar kultūrvēsturisko plānojumu, kā arī palīdz izpildīt visas tehniskās prasības, kas nebūtu iespējamas viena veida teritorijā. Parka sadalīšana atsevišķās zonās palīdz nodrošināt katrai zonai atbilstošas plānošanas, aizsardzības, ierīkošanas un kopšanas prasības.
Parka četrām daļām izvirzīti gan projektēšanas, gan ierīkošanas, gan arī turpmākas apsaimniekošanas ieteikumi un rekomendējošās prasības:
“partera” daļa – Ķemeru viesnīcas kultūrvēsturiski un telpiski neatņemama daļa, kas ir vienots ansamblis, veidojot lakonisku un skaidru kompozīciju, ar atvērtu plānojumu, īpaši koptu un autentisku vidi.
“aktīvā parka” daļa – telpiski atvērtākā parka daļa ar skaidri nolasāmu kultūrvēsturisko struktūru, ko veido ceļi, apstādījumi, elementi, skatu līnijas un pieslēgumi blakus teritorijām. Plānotie apstādījumi atbilst kūrorta stilistikai un sortimentam – krāšņi ziedoši augi ar izteiktu dekorativitāti. Šī parka daļa ietver Tukuma ielu, kas ir centrālā parka kultūrvēsturiskā plānojama kompozīcijas ass. Pastaigas, ko nodrošinās šī parka daļa, ir kūrorta neatņemama sastāvdaļa, kas paredz ne tikai vairāku parka objektu sasaisti, bet arī ir pastaigu un aktivitāšu zona – tirdzniecības vietu novietošana, atpūtas zonas ar soliņiem zem centrālas alejas kokiem, Jūrmalas velomaršruta trases sastāvdaļa, apsaimniekošanas un operatīvo un glābšanas dienestu piekļuve, piesaiste nākotnē plānotajam arhitektūras objektam (bijusī peldu iestāde). Bērnu rotaļu laukuma zonā ir plānota nojume bērnu aktivitātēm un kur paslēpties no lietus un karstās saules, dzeramā ūdens krāns ar vēsturisko repliku “vardīti”, zems (0,3 m) spēļu labirints, ko veido apstādījumi – dzīvžogs un garšaugi – bērnu daudzveidīgas uztveres attīstībai. Paredzēts arī laukums pie atjaunojamā Ķemeru ūdenstorņa – vieta tūristu grupu pulcēšanai, nelieliem pasākumiem, atpūtas vietai, informācijai ar labiekārtojuma elementiem – soliņiem, atkritumu urnām, informācijas stendiem un veloturētājiem. Vēršupītes tuvumā mierīgai atpūtai vai kā ekspozīciju novietojuma vieta ir paredzēts atpūtas laukums ar nojumi. Projektā paredzēta arī avota “Ķirzaciņa” un blakus esošā paviljona restaurācija, papildinot atpūtas vietu ar labiekārtojuma elementiem un informācijas stendu. Pie bijušās Peldu mājas paredzēts izveidot vēsturisko simetrisko dārzu – atklāta saulaina parka daļa, kas vēsturiski kalpoja, kā priekšdārzs Peldu iestādei. Plānots saglabāt vēsturisko kompozīciju un telpisko struktūru, veidojot simetrisku dārzu ar ziedošo augu īpatsvaru, kā terapijas veidu, kas ir saskaņā ar kūrorta identitāti. Šī parka daļa kalpo arī kā viena no ieejām parkā un nodrošina diagonālo gājēju kustību.
“meža parka” daļa – telpiski daļēji atklāta parka daļa, kur mijas nelielas atvērtas lauces ar koku puduriem. Šeit izvietojas vairāki kultūrvēsturiskie objekti – mīlestības sala ar arhitektūras pieminekli – paviljonu - rotondu, Sv.Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca, apbedījumu vieta 2.p.k. kritušajiem (1941.-1945.), tiltiņi, arhitektūras piemineklis “Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem”. “Meža parka” daļas galvenā funkcija ir kalpot, kā pārejas zona starp aktīvo parka daļu un meža daļu, saglabājot kultūrvēsturiskus objektus un parka telpisko ainavisko plānojumu. Plānotie apstādījumi atbilst vietējās floras sortimentam un pietuvināti dabas apstākļiem. Vienlaicīgi šajā parka daļā ir jāsaglabā dabas vērtības – Vēršupīte ar dabiskiem krastiem, vecie koki un to grupas, jāsaglabā sikspārņu un kukaiņu dzīvesvietas un esošie dabas priekšnoteikumi.
Projektā paredzēta “Mīlestības saliņas” atjaunošana un labiekārtošana, laivu piestātnes atjaunošana un arhitektūras pieminekļa paviljons - rotonda restaurācija.
“meža” daļa – telpiski slēgta parka daļa, kas faktiski ir mežs ar atsevišķām nelielām laucēm, taciņām un elementiem. “Meža” daļā ir paredzēts saglabāt pēc iespējas esošo biotopu, akcentējot dabas vērtības un Ķemeru nacionāla parka nozīmi. Šajā parka daļā paredzēta “zaļās” estrādes vieta – esoša lauce meža ielokā, kuru paredzēts attīrīt no pameža, saglabājot esošus kokus un esošas lauces aprises. Lauce tiks izmantota neliela mēroga pasākumiem. Meža daļā paredzēta arī “Putnu dziesmu” vai meža novērošanas taka, kas tiks veidota kā koka laipu taka.