Šogad 2. jūnijā Stokholmā, Zviedrijas Arhitektūras un dizaina centrā ArkDes durvis vēra izstāde "Dīvainas sajūtas jūtas labi" (Weird sensation feels good) – pirmā, ko kāds pasaules muzejs veltījis ASMR fenomenam (bioķīmiska, serotonīna jeb organisma labsajūtu vairojoša reakcija, kas rodas kā atbilde uz vizuālu, dzirdes vai kādu citu stimulu). Izstādes kurators ir Džeimss Teilors-Fosters, savukārt tās arhitektūru veidojusi Latvijas arhitektu studija ĒTER.
ASMR ir termins, kas raksturo fizisku pārdzīvojumu: vieglu eiforiju vai dziļu mieru, dažreiz kombinācijā ar ķermeņa tirpšanu. Pēdējo gadu laikā šīs laikmetīgās kultūras formas tiešsaistes auditorija palielinājusies līdz vairākiem miljoniem visā pasaulē, kas seko līdzi dizaineru un satura veidotāju darbam, meklējot ASMR pieredzi.
Šī ir pirmā ekspozīcija, kas veltīta laikmetīgajām ASMR labsajūtas formām un kur šo pieredzi iespējams dalīt publiski. Tādēļ veidojot izstādes koncepciju, galvenais uzstādījums bija radīt šim procesam piemērotu jaunu - publisku telpu - kurā ASMR pieredzi iespējams dalīt ar citiem.
Ekspozīcijas nolūks ir radīt apstākļus, kas atslābinātu apmeklētāja ķermeni un prātu, lai pastiprinātu materiālu un audiovizuālo kairinājumu nianses. Iedvesmojoties no SPA kultūras, mēs aizvietojām ūdeni ar ASMR mediju plūsmām, mēģinot veidot atmosfēru, kurā vairāki cilvēki vienlaicīgi var just intimitāti un komfortu, lai ļautu sev pilnībā relaksēties.
Varētu pat teikt, ka izstāde ir sava veida “sintētiskais SPA”, kas kalpo kā piemērs jaunam pasaules stāvoklim, kurā distancēšanās, izvairīšanās no fiziskiem pieskārieniem vai koptelpām kļūst par ikdienu. Šajā kontekstā par vienu no laikmetīgiem relaksācijas veidiem kļūst ASMR.
Svarīga ekspozīcijas tēma ir tehnoloģiju un cilvēka attiecības materiālā un taktīlā formā - “tehnoloģiju šķietamais cilvēciskums”, kas manifestējas ekspozīcijas arhitektūrā - Boxen telpas abus sānus garenvirzienā klāj līkloču vijīgas biomorfas formas, kas rada asociācijas ar ķermeņa iekšējiem audiem vai smadzeņu krokām, audio kabeļiem vai neparastām viļņu amplitūdām. Videodarbi izkārtoti griestos iekārtās “tehnoloģiskajās lustrās”, no kurām izlocās maigas silikona rokas, kas izstādes apmeklētājiem pasniedz austiņas.
Audums 1km garajam “spilvenam” ir ražots tekstilrūpnīcā Pērnavā. Tas ir dabīgas šķiedras frotē, nebalināts un nekrāsots, kas dod objektam “off-white” antīki balto toni. Spilvenu ražošana (šūšana) notika Cēsīs. Rokas tika 3D drukātas Cēsīs un pārklātas ar silikonu Siguldā (roku darbs). Izstādē aplūkojamo Bob Ross gleznu aizsargstikli nāk no Latvijas groGlass.
Ekspozīcijas arhitekti: ĒTER (Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga)
Kurators: James Taylor-Foster
Ekspozīcijas producente: Halla Sigurðardóttir
Grafiskā identitāte: Irene Stracuzzi x PostNew
Ekspozīcijas uzbūve: Markus Eberle, Stefan Mossfeldt
Programmēšana: Elisabet Schön