Nekustamais īpašums atrodas Bērzciemā, kādreiz tā ir bijusi zvejnieku sēta nelielā Kurzemes piekrastes ciematā. Zemesgabala teritorijā atrodas vairākas ēkas, dzīvojamā ēka un 3 palīgēkas – klēts, šķūnis un pirts. Mainoties ekonomiskajām un sociālajām iekārtām, 1900. gadā celtā klēts ilgu laiku ir stāvējusi pamesta, nespējot rast sev jēgpilnu pielietojumu.
Projekta virsuzdevums ir atjaunot kvalitatīvu dzīves vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Klēts ēkas pārbūves risinājumi veido 4 divstāvīgus numuriņus viesu izmitināšanai, ar ieejām no ārtelpas, no pagalma puses. Numuru 1. stāvā ir veidotas sekojošas telpas vai zonas: ieejas mezgls, virtuve, istaba, sanmezgls, kāpnes uz 2. stāvu. 2. stāvā paredzētās telpas: guļamistaba.
Vecais-jaunais attiecības ēkā ir realizētas neuzkrītošā veidā, lai izmaiņas ciema ainavā būtu minimālas un saudzīgas. No klēts konstrukcijām bija iespējams saglabāt un interjerā eksponēt ārsienu laukakmens mūri 1. stāvā. Ārsienas ir apmestas un atstātas nelīdzinātas, sniedzot mājienu par to, ka šī ir ēkas vēsturiskā, saglabātā daļa. Apmetums ir krāsots baltā tonī. Šie risinājumi saglabā ēkai un ciema apbūvei raksturīgos apdares paņēmienus un toņu gammu. Ēkai tika izbūvētas jaunas sienas 2. stāvā un divslīpju jumts 40 grādu slīpumā, kas ir raksturīgi šī ciema apbūvei. Jumta un 2. stāva sienu apdarei tika izmantots gluda tērauda lokšņu segums ar vertikālam šuvēm tumši pelēkā tonī.
Platības ziņā nelielajos numuriņos tika veidoti lakoniski interjeri, spēlējoties ar vertikāliem telpu savienojumiem, kas rada papildus plašuma sajūtu. Pagalma pusē katram numuram ir veidota izbūve ar logu un piekļūšanu tai pa ažūru tiltiņu, lai viesiem būtu iespēja baudīt vienu no lielākajām vietas vērtībām - skatu uz jūru. Šie risinājumi arī papildus izgaismo 1. stāva līmeni, kas telpās ienes vairāk gaismas un mūsdienu dzīvei nepieciešamās kvalitātes. Katram numuriņam ir terase, no kuras vērot Baltijas jūru. Terase ir ierobežota ar ažūriem slēģiem, dodot viesiem lielāku emocionālu komfortu, ņemot vērā mūsu noslēgtās ziemeļnieku dabas tendences.
Projektējot ēku, viens no numuriem un piekļūšana tam tiek projektēts, ievērojot LBN 208-15 ''Publiskas būves'' un citu normatīvo aktu vides pieejamības prasības attiecībā uz cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem. Viens no numuriem ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem ar sanmezglu, kas ir lielāks par 1,6mx2,2m ar 1,5m brīvu manevrēšanas laukumu blakus/pretī sanitārtehniskajām iekārtām un piemērotu palīgaprīkojumu.
Iebraukšana zemesgabalā organizējama pa esošo iebrauktuvi no autoceļa P131. Teritorija ir labiekārtota, veidojot brauktuvi, stāvvietas un gājēju celiņu. Tiem ir izmantots neslīdošs bruģa segums. Ap ēku veidota oļu apmale. Labiekārtojuma risinājumi ir veidoti, lai pēc iespējas vairāk saglabātu sētas zaļo struktūru un dabas klātbūtni.
Arhitekts: SIA “Arhitektu birojs MG arhitekti” Guntis Grabovskis, Agnese kalniņa
Pasūtītājs: SIA "Zušu sēta"
Būvnieks: SIA "JC"
Interjera dizains: Elīna Puķāne-Šļūka